Ngā pātai me ngā whakautu mō ngā kura me ngā ākonga

Pāngia tēnei kia pānui ai i te reo Pākēhā

Hei āhea ka whai mana nei ngā paerewa paetae taumata 3 o Te Marautanga o Aotearoa ki te paearu o te 14 whiwhinga ki ia marau kua whakaaetia mō te Whakauru Whare Wānanga?

Hei tēnei tau tonu ka whai mana nei ngā whiwhinga katoa a ngā ākonga rūmaki reo Māori ki te paearu matua o te Whakauru Whare Wānanga.

He aha te take ka kore ai ngā whiwhinga a ngā ākonga kāore e ako ana i raro i te rūmaki reo Māori e whakawhiti atu ki ngā marau o Te Marautanga o Aotearoa?

I ahu mai ngā marau hou me ōna paerewa katoa i Te Marautanga o Aotearoa – te marautanga matua kei ngā kura me ngā akomanga rūmaki reo Māori, kaupapa Māori rānei.  Koinei te hunga ākonga anake e taea ai te whai whiwhinga i ngā marau e ono o Te Marautanga o Aotearoa, i te mea ko ā rātou akoranga, hōtaka rānei e hāngai pū ana ki ngā mātāpono me ngā tikanga o Te Marautanga o Aotearoa.  

Te paearu o te ako mā te rūmaki reo Māori, kaupapa Māori rānei:

  • e ako ana ngā ākonga mā te reo Māori (ie; kei te taumata 1 me te 2 rānei o te pūnaha ā-motu mō te mita o te reo Māori); ā,
  • e ako ana ngā ākonga i te mātauranga Māori; ā,

e ako ana ngā ākonga i ngā hōtaka reo Māori, hōtaka reo rua rānei; ā,

e ako ana ngā ākonga i ngā marau o Te Marautanga o Aotearoa mā te reo Māori, te reo rua rānei.

He kaiako au kei tētahi kura auraki, ā, ka kore tō mātou kura e whakaako ākonga mā te reo Māori. Nā reira, kāore tō mātou kura kei te taumata 1 me te 2 o te pūnaha ā-motu mō te mita o te reo Māori.  He aha i kore ai aku ākonga e taea te whakawhiti whiwhinga atu ki ngā marau hou nei mēnā kua whai whiwhinga 14 i ngā paerewa pākehā?

I ahu mai ngā marau hou me ōna paerewa katoa i Te Marautanga o Aotearoa – te marautanga matua kei ngā kura me ngā akomanga rūmaki reo Māori, kaupapa Māori rānei.  Ko ngā akoranga me ngā hōtaka e hāngai pū ana ki ngā mātāpono me ngā tikanga o Te Marautanga o Aotearoa.

Ko ētahi o ngā paerewa hou kei te taumata 3 o Te Marautanga o Aotearoa ka noho ki ngā marau.  Nā reira, e taea ai e tētahi paerewa te whakawhiti atu ki ngā marau maha kua whakaaetia?

Kāo, i tēnei wā kotahi noa nei te whiwhinga ki ia paerewa hei tātai atu ki ngā whiwhinga 14 ki ia o ngā marau e toru kua whakaaetia.

He kaiako au kei tētahi kura, wharekura rānei, ā, e hiahia ana au ki te whakarite hōtaka pūtaiao.  E taea e au te whakamahi i ngā paerewa o te Science/Pūtaiao, te whakamahi rānei i ngā paerewa ake o te Pūtaiao?

E taea te whakamahi i ngā paerewa pūtaiao katoa – kāore he paku herenga.

Ka rārangihia ēnei whiwhinga o ngā marau hou ki ‘Ngā Whakawhiwhinga Ā-Motu Ā Ngā Ākonga'?

Ko te tohu Whakauru Whare Wānanga noa ka rārangihia nei ki ‘Ngā Whakawhiwhinga Ā-Motu Ā Ngā Ākonga’.  Ka kore e tāutu marau kua mahia e ngā ākonga, ka mutu, ka kore hoki e pāohotia ngā whiwhinga 14 ki ia o ngā marau hou kua whakaaetia.

 
Skip to main page content Accessibility page with list of access keys Home Page Site Map Contact Us newzealand.govt.nz